Kādu dienu es braucu uz vasarnīcu un netālu no ciema ieraudzīju kaimiņa Kārļa mašīnu. Pats kaimiņš staigāja pa lauku ar ķerru, kaut ko vācot maisos.
Manī pamodās ziņkāre, nobremzēju un nolēmu vīrietim pajautāt, ko viņš tur dara.
Sākumā domāju, ka viņš lasa sēnes, bet, pienākot pie auto piekabes, ieraudzīju tajā zemi. Nesapratu, kāpēc kaimiņam tā vajadzīga, vai ar pagalmā esošo zemi nepietiek?
Es piegāju tuvāk un vaicāju:
“Kārli, vai tu meklē apslēptu mantu?”
Viņš atbildēja, ka iegūstot “kurmju zeltu”.
“Kas tas ir?” es izbrīnījos.
Kārlis aizsmēķēja un atklāja man vienu no sava sakņu un augļu dārza ražīguma noslēpumiem.
Lūk, ko viņš pastāstīja:
Kurmis ir viltīgs dzīvnieks, jo dod priekšroku dzīvošanai bagātinātā augsnē. Ja augsnē ir parādījies kurmis, tas nozīmē, ka tā ir auglīga un trūdvielām bagāta.
Kad kurmis rok alas, tas apēd visus sastaptos kukaiņus un to kāpurus – tādējādi pēc viņa maltītes zeme kļūst tīra.
Turklāt kurmis irdina augsni, un irdena augsne ir ideāla vide stādiem. Es nepērku īpašu augsni – šādi varu ietaupīt naudu!
Kurmju rakumus es izmantoju stādu audzēšanai, bet ne tīrā veidā. Vispirms tos izsijāju un tad sajaucu ar kūdru, pelniem, smiltīm, zāģu skaidām – katru reizi savādāk.
Pēc tam ap koku un krūmu apdobēm uzberu spaini šīs augsnes uz kvadrātmetru un uzirdinu. Vēl nedaudz augsnes uzberu uz sakņu un puķu dobēm. Sajaucu daļu vērtīgās augsnes ar kompostu.
Īsāk sakot, šādai augsnei piemīt daudz labu īpašību, kas veicina kultūraugu ražīgumu.
Es to pielietoju gandrīz jebkurā vietā dārzā, vispirms gan dezinficējot ar bioloģisko fungicīdu, lai izvairītos no dažādām augu slimībām.