Es nezinu, kā tikt vaļā no situācijām un cilvēkiem savā dzīvē. Satiku vīrieti. Neteikšu, ka šis kungs man ļoti patika – jā, bija patīkami ar viņu parunāties, ne vairāk. Bet viņš uzstāj uz plašāku saziņu un kopīgu pasākumu apmeklēšanu. Sāku pamanīt, ka saziņa ar viņu man sāka sagādāt šausmīgu diskomfortu: ķermenis saspringst un kakls saraujas, atzīstas 43 gadus vecā Jeļena.
Ne vienu reizi vien pārtraucām, bet tad atkal atjaunojām komunikāciju – te par sevi lika manīt viņš, tad es. Es pati nesaprotu, kas man neļauj pilnībā pārtraukt saziņu ar šo cilvēka. Kāpēc nav spēka pielikt punktu tam, kas mani moka pat fiziski?
Psihologa komentārs:
Jeļena, tu apraksti situāciju, kad saziņa rada tev neērtības, bet tu turpini kontaktēties. Vai tas ir tavs ierastais uzvedības stils, kas atkārtojas? Tu paciet, lai gan jūties slikti pat fiziski. Kādas domas šaudās tavā galvā, kad ļauj svešam cilvēkam piespiest tevi sazināties?
Atsauc atmiņā, cik ilgi šāds mijiedarbības veids ilgst? Cik ilgi tu atstāj novārtā pati savas jūtas? Kas un kad ir izvirzījis šādus nosacījumus attiecībām? Kas tad tev ir vērtīgs, par ko un kāpēc konkrētais cilvēks ir tev blakus?
Tu ik pa laikam pārtrauci sazināties ar vīrieti. Vai viņš tevi nokaitināja, vai ar viņu bija garlaicīgi, vai viņš tevi “nolika līdz ar zemi”? Atsauc atmiņā savas jūtas. No kā sažņaudzās tavs ķermenis? Ko tas “atcerējās” no pagātnes?
Pēc pārtraukuma tu atkal sāki sazināties ar viņu. Vai tava apziņā ir iemājojusi ideja par bezcerību? Vai tu uztver sevi tikai šādu attiecību cienīgu un ka tev nekad nebūs citu? Vai tev šķiet, ka esi radīta ciešanām un mokām? Kā radās priekšstats, ka vientulība ir jāpiepilda un nav svarīgi ar ko to aizstāt? Lai arī caur ciešanām, bet būt kopā vienalga ar ko?
Kad šīs emocijas sākās, kurš jums rādīja piemēru vai iedvesmoja šādam dzīvesveidam? Cilvēku var ietekmēt jebkas – vecāku teiktais, filma, grāmata, kaimiņi vai draugi. Ja doma, kuru viņi vēstīja, noslāņojās galvā, veidojoties pasaules uzskatu laikā, veidojas tāda vai citāda nostāja, jo noteikta vajadzība meklē pamatojumu.
Tas, kā vēsturiski veidojusies tava attieksme pret sevi un saskarsme ar citiem cilvēkiem, prasa detalizētu un rūpīgu pārdomāšanu.
Svarīgi, ka tu neesi samierinājusies ar savu pašreizējo attieksmi pret savu rīcību. Ir vērtīgi, ka savās darbībās pamani algoritmu. Tas nozīmē, ka resursi pārmaiņu veikšanai savā dzīvē jau pastāv. Lai vēlme būt harmonijā ar dvēseli un ķermeni, ieklausīties sevī, radīt pasauli, kurā ir tev simpātiski cilvēki, kļūtu par realitāti. Mēģini kopā ar psihologu izanalizēt savas uzvedības pamatcēloņus. Tu vari mainīt savu dzīvi!
Avots: psychologies