Tas notika Krievijā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad vēl nebija ne interneta, ne “seksa”. Ārpus lielajām pilsētām daudziem nebija ne jausmas par vienkāršām lietām, kas tagad ir pašsaprotamas ikvienam. Un algas arī nebija tādas, kādas tās ir šodien: piemēram, kvalificēts inženieris saņēma vidēji 130 rubļu mēnesī.
Parasta meitene, kas dzimusi Karēlijas nostūrī, bija izlolojusi sapni iestāties labā universitātē Sanktpēterburgā (tolaik Ļeņingradā). Viņai tomēr neizdevās veiksmīgi nokārtot iestājeksāmenus, tāpēc beigās nācās strādāt rūpnīcā un dzīvot strādnieku kopmītnēs.
Nauda ātri beidzās (jau toreiz Pēterburga bija ļoti dārga pilsēta dzīvošanai), tāpēc jaunietei bija jādomā, kur to dabūt. Atgriezties mājās viņai ļoti negribējās. Tāpēc viņa izvaicāja draudzenes, kur šajā megapilsētā varētu piepelnīties.
– Tu esi jauna, varēsi viegli nopelnīt, – draudzenes ķiķināja un paskaidroja, kur vakaros jādodas. Tur nostājies un gaidi, kad piebrauks puiši.
Meitene bija ļoti jauna un naiva, viņa pat nenojauta, ka te kaut kas nav kārtībā. Un tā viņa devās uz dzelceļa staciju un nostājās tur, kur viņai bija teikts. Nepagāja ilgs laiks, kad viņai blakus apstājās automašīna. No tās pa logu izliecās vīrietis.
– Ko tu te gaidi?
– Es gribu nopelnīt naudu.
Puisis pasmaidīja.
– Kāp mašīnā. Tu nopelnīsi.
Viņi nobrauca pāris kilometrus un novietoja automobili kādā pagalmā, bet pēc tam ieveda meiteni dzīvoklī.
– Tu ej uz vannasistabu un nomazgā visu, kas vajadzīgs. Bet mēs tevi gaidīsim, – teica viens no puišiem.
Jauniete pamāja ar galvu un aizvēra istabas durvis.
Vīrieši palika istabā, ieslēdza mūziku un atvēra šampanieti. Bet meitene ilgi neatgriezās. Viņi bija neizpratnē: kā var tik ilgi apmazgāties? Vīrieši nolēma iet skatīties un apstulba no pārsteiguma.
Priekšnams izskatījās tik tīra kā nekad. Vannasistaba, tualete, virtuve – viss bija iztīrīts, ka spīdēja un laistījās. Bet meitene stāvēja un tīrīja plīti, kas nebija ilgstoši mazgāta.
Puiši pat nezināja, ko teikt. Viņi nekad neko tādu nebija piedzīvojuši. Pakasīja galvu un nolēma meitenei samaksāt par paveikto. Viens no puišiem pasniedza viņai divsimt rubļu.
– Es varu ņemt visu šo naudu? – meitene brīnījās.
– Protams. Un tu vari doties mājās. Vai vēlies, lai izsaucam tev taksometru?
– Puiši, ko jūs! Tāda nauda! Es būtu nomazgājusi arī logus, bet nepaspēju pirms jūs atnācāt.