Mēs tikāmies trīs gadus, bet nedzīvojām kopā. Devāmies no vienas vecāku mājas uz otru, bet plānojām apprecēties. Pat atradām mājokli, kurā vēlējāmies sarīkot kāzas un pēc tam tur dzīvot, stāsta kāda krievu blogere, kas piedzīvojusi skaudru attiecību pieredzi.
Mēs dzīvojam ciematā un šeit laulību svinības tiek uzskatītas par normālu tradīciju, jo tuvākā kafejnīca atrodas 100 km attālumā, un nav jēgas doties tur svinēt kāzas. Turklāt Krievijā laulību ceremonijā piedalās viss ciems, tāpēc nepieciešama abu jaunlaulāto vecāku palīdzība.
Bet mans līgavainis ļoti gļēvi “pamuka krūmos”, jo visi ciematā zināja, kādu iemeslu dēļ viņš to izdarīja.
Gatavojos laulībām, devos uz pilsētu, nopirku tur kāzu kleitu un pamazām iegādājos pārtiku. Un topošais laulātais draugs man tam visam deva naudu.
Kāzu svinībām bija jānotiek 3. aprīlī. Mums bija jādodas uz dzimtsarakstu nodaļu astoņos rītā, bet trijos mēs jau plānojām sapulcēties mājoklī, kur izvēlējāmies un veicām avansa maksājumu, bet tur vēl nebijām nakšņojuši nevienu nakti.
Un pēkšņi notika kaut kas negaidīts – līgavaiņa māte atskrēja pie manis asarās un kliedza, ka viņas mīļotais dēls vairs nevēloties nekādas kāzas un jau nedēļu domājot, kā visu atcelt, jo es, lūk, gribot pēc kāzām atstāt savu uzvārdu. Un tagad, pat ja es pārdomātu un piekristu pāriet viņa uzvārdā, viņam tas vairs neesot vajadzīgs.
Mēs par to ar līgavaini runājām, es atteicos pāriet viņa uzvārdā. Ir ļoti grūti mainīt dokumentus, jo vairākas reizes būs jābrauc uz pilsētu – tas ir sarežģīti, jo ciematā iespēja nomainīt pasi nav jau sen. Un tagad viņš šā iemesla vairs nevēlas mani precēt.
Gadsimta laikā mūsu ciematā nav bijis tik muļķīgu situāciju. Es jutos stulbi, jo mans izredzētais jau pirms nedēļas bija nolēmis, ka nevēlas precēties. Viņš ļoti labi zināja, ka pirkt kleitu uz pilsētu devos tikai pirms dažām dienām, taču lēmumu par laulību atcelšanujau iepriekš pieņēma vienpusīgi, baidoties mani par to informēt.
Nolēmu, ka skandālus netaisīšu un negrību kļūt par cietēju. Es gribu pārcelties uz dzīvi pilsētā, lai sāktu jaunu dzīvi. Turklāt man vismaz daļēji jāatmaksā nauda, ko iztērēju neveiksmīgajām kāzām.
Man izdevās atdot daļu no priekšapmaksas par māju, kur bija plānotas kāzu svinības, bet savam bijušajam iecerētajam gan neko negrasos atdot. Lai tā būtu kompensācija par morālo kaitējumu.
Un pats galvenais – bijušais līgavainis pat baidās pat atnākt pie manis un parunāties, slēpjas aiz savas māmulītes svārkiem. Situācija izvērtusies tik dramatiska, ka pārdzīvojumu dēļ viņš tagad pat vairs neiet uz darbu.