Sākums Latvijā Alga virs 110 tūkstošiem eiro un vēl citi ienākumi: ko atklāj LSM vadītājas Baibas Zūzenas amatpersonas deklarācija

Alga virs 110 tūkstošiem eiro un vēl citi ienākumi: ko atklāj LSM vadītājas Baibas Zūzenas amatpersonas deklarācija

- Antra Kalniņa
14 Skatījumi

Sociālajos tīklos pēdējā laikā plašas diskusijas izraisījusi informācija par atalgojuma apmēru valsts kapitālsabiedrībā “Latvijas Sabiedriskais medijs” (LSM).

Daudzi iedzīvotāji pauž neizpratni par to, ka medija valdes priekšsēdētāja mēnešalga sasniedz 9156 eiro, bet valdes locekļa atalgojums ir 8324 eiro mēnesī.

Šādi skaitļi izpelnījušies īpašu uzmanību tāpēc, ka tie pārspēj pat Valsts prezidenta un Ministru prezidenta atalgojumu. Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par finanšu situāciju, publiski pieejamā valsts amatpersonas deklarācija ļauj ieskatīties LSM valdes priekšsēdētājas Baibas Zūzenas 2025. gada ienākumos, īpašumos un saistībās.

Galvenais ienākumu avots un papildu atlīdzības

Kā liecina iesniegtā deklarācija par aizvadīto 2025. gadu, Baiba Zūzena par darbu “Latvijas Sabiedriskajā medijā” kopumā ir nopelnījusi 110 409 eiro. Tomēr darbs sabiedriskā medija vadībā nav bijis viņas vienīgais ienākumu avots.

Deklarācijā norādīts, ka pērn viņa saņēmusi arī 10 800 eiro lielu atalgojumu no uzņēmuma SIA “Getliņi eko”. Papildus tam Baiba Zūzena deklarējusi 5439 eiro lielus ienākumus no “SEB bankas”, kā arī vēl 2000 eiro, kas gūti no uzņēmuma SIA “BZ consulting”. Saskaitot visus šos ienākumus kopā, veidojas ievērojama summa, kas parāda vairākus paralēlus ienākumu avotus gada griezumā.

Nekustamie īpašumi, skaidras naudas uzkrājumi un parādsaistības

Amatpersonas deklarācijā apkopota arī informācija par īpašumiem un finansiālajām saistībām. Baibas Zūzenas īpašumā ir reģistrēti zemes gabali divos dažādos Latvijas novados — Sēlpils pagastā un Tārgales pagastā. Savukārt galvaspilsētas tuvumā, Stopiņu pagastā, viņai pieder nekustamais īpašums.

Runājot par uzkrājumiem un aizņēmumiem, deklarācija atklāj gan brīvos līdzekļus, gan kredītsaistības. Aizvadītā gada beigās Baiba Zūzena skaidrā naudā bija uzkrājusi 10 000 eiro. Vienlaikus viņas kopējās parādsaistības 2025. gadā sasniedza 114 000 eiro.

Kāpēc sabiedrībā tik asi reaģē uz valsts uzņēmumu vadītāju algām

Sabiedrības asā reakcija sociālajos tīklos uz LSM valdes atalgojumu parāda plašāku tendenci — iedzīvotāji arvien rūpīgāk seko līdzi tam, kā tiek tērēti nodokļu maksātāju līdzekļi valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.

Piemēram, sociālajā tīklā “Facebook” lietotāja Jolanta norādīja, ka loģiski būtu, ja augstākais atalgojums valstī pienāktos augstākajām valsts amatpersonām ar vislielāko atbildību, nevis medija vadībai.

Šādas diskusijas regulāri uzvirmo brīžos, kad publiski tiek apspriests valsts budžets, nodokļu slogs vai taupības pasākumi citās nozarēs.

Kamēr valsts pārvaldes pārstāvji bieži skaidro, ka augsts atalgojums ir nepieciešams, lai piesaistītu pieredzējušus vadītājus no privātā sektora, iedzīvotājiem šādi skaitļi nereti šķiet nesamērīgi salīdzinājumā ar vidējo algu valstī.

Kā tiek noteikts atalgojums sabiedrisko mediju un valsts uzņēmumu valdēs

Valsts kapitālsabiedrību, tostarp apvienotā sabiedriskā medija, valdes locekļu atalgojums netiek noteikts patvaļīgi — to regulē Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums.

Atalgojuma griesti parasti tiek piesaistīti Centrālās statistikas pārvaldes publicētajam valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas rādītājam, piemērojot noteiktus koeficientus atkarībā no uzņēmuma lieluma un apgrozījuma.

Tieši tāpēc situācijās, kad vidējā alga valstī statistikas datos pieaug, automātiski palielinās arī maksimāli pieļaujamais atalgojums valsts uzņēmumu valdēs.

Sabiedriskā medija gadījumā šo jautājumu īpaši jūtīgu padara tas, ka uzņēmums nepelna brīvajā tirgū kā komercbanka vai ražotājs, bet gan pilnībā darbojas par valsts budžeta līdzekļiem, kas nāk no visu iedzīvotāju samaksātajiem nodokļiem.

Saistītie raksti