Dažas dienas pēc pasūtījuma veikšanas man tika piegādāta malka. Uzreiz ieradās mans jaunais kaimiņš un lūdza aizdot saišķīti malkas pirts kurināšanai, jo viņš pēc ievākšanās vēl nebija paspējis to nopirkt.
Neatteicu, jo malkas klēpja man nav žēl. Taču tad sāku pamanīt, kā pamazām malkas kaudze paliek arvien mazāka. Tā tas turpinājās līdz ziemai, līdz ieraudzīju, ka iemesls tam ir kaimiņš.
Sākām skaidrot attiecības un strīdēties. Mēģināju viņam paskaidrot, ka tā darīt nedrīkst, jo es malku par velti nedabonu, lai pēc tam izdalītu visiem. Un vēl sliktāk ir tas, ka kaimiņš ņēma manu malku bez atļaujas.
Uz to kaimiņš norādīja, ka viņš esot paņēmis nedaudz malkas ar manu piekrišanu, turklāt es, lūk, esot izgāzis malkas kravu viņam piederošā teritorijā.
Kaimiņš lika saprast, ka šādi esot man izlīdzējis un apmaiņā pret to viņam esot tiesības paņemt pāris pagaļu saišķus.
Mani šokēja šāda nekaunība un izpratne par savstarpēju palīdzību. Rezultātā mēs šķīrāmies, neko neizlemjot. Bet apmēram pēc nedēļas, kad ierados mājās no darba, ieraudzīju pretī saviem vārtiem sniega kaudzi, kas sajaukta ar malku.
Kaimiņi nebija žēlojuši spēkus un laiku, lai man iekaitētu! Es atstāju mašīnu ceļa malā un devos pie viņiem, lai noskaidrotu, kāpēc viņi tā rīkojās.
Noskaidroju, ka kaimiņa sievai esot pēkšņi kļuvis vajadzīgs tieši šis zemes gabaliņš. Pavasarī viņa tur gatavojoties stādīt puķes, bet tagad viņai viss esot bijis jāizvāc no teritorijas, jo tikai tā būšot skaidrs, kā izskatīsies ziedu dobes.
Īsi sakot, kaimiņi sarunāja kaut kādas aplamības. Bet man visu nakti nācās malku krāmēt uz abām malām, lai vismaz varētu atvērt vārtus un iedzītu sētā automašīnu.
Tāda, lūk, kaimiņu būšana! Bet vai tev arī nācies saskarties ar kaimiņu nekaunību? Priecāsiemies, ja dalīsies ar savu pieredzi komentāros!