Pirms interneta parādīšanās viss bija daudz savādāk. Mūsdienās vairums cilvēku jau ir aizmirsuši, kāda bija pasaule pirms interneta parādīšanās.
Jauniešiem nav ne jausmas, kā varēja dzīvot bez modema, ko darīt, ja nav pieejami sociālie tīkli un iespēja sērfot globālā tīkla plašumos.
Tagad atcerēsimies, ar kādām nodarbēm cilvēki aizpildīja savu brīvo laiku tikai pirms dažām desmitgadēm, kad interneta uzvaras gājiens vēl nebija sācies.
1. Iegādājās enciklopēdijas
Jā, nācās iegādāties šos milzīgos, biezos sējumumus. Bet vajadzīgās informācijas meklēšana enciklopēdijās prasīja ne mazums pūļu.
2. Tērēja nedēļas, lai atrastu vajadzīgās preces
Agrāk nebija interneta veikalu. Cilvēkiem bija jāizmanto katalogs “Dzeltenās lapas”, lai atrastu vēlamās preces, un jāzvana uz katru veikalu, lai noskaidrotu, vai tās ir pieejamas.
3. Prasīja ceļu garāmgājējiem
Nebija ne Google Maps, ne GPS. Cilvēkiem bija jāizmanto papīra kartes. Bet, lai nokļūtu vajadzīgajā gakamērķī svešā vietā, vislabāk bija pajautāt ceļu garāmgājējiem.
4. Ierakstīja mūziku kasetēs un kompaktdiskos
Bērni un jaunieši ierakstīja paši savus mūzikas kompaktdiskus (vēl agrāk – kasetes) un apmainījās ar tiem. Internets to visu ir mainījis.
5. Lasīja bibliotēkās
Enciklopēdijas labi noderēja vidusskolēniem. Tomēr studējot augstskolā, bija nepieciešams apmeklēt bibliotēku. Bet ne visas bibliotēkas bija vienādas. Daudzkārt nācās doties uz citu bibliotēku, jo iepriekšējā nebija vajadzīgās literatūras.
Rakstīja ar roku
Lai gan jau pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā bija parādījušies datori un printeri, tie bija ļoti reta parādība. Lielākajai daļai cilvēku bija jāveic uzdevumi vidusskolā un augstskolā, visu pierakstot ar roku.
Sarakstījās nedēļām
Piemēram, oficiālā sarakste ilga vairākas nedēļas. Lai aizpildītu veidlapu, bija jāzvana uzņēmumam, jāpasūta speciāla veidlapa, jāaizpilda, jānosūta atpakaļ un jāsaņem apstiprinājums. Katrs posms ilga vairākas dienas.
Piespiedu kārtā sazinājās ar draudzenes/drauga vecākiem
Mobilo tālruņu nebija. Kad vajadzēja piezvanīt draudzenei uz mājām, klausuli gandrīz vienmēr pacēla vecāki, un bija jālūdz, lai pasauc meitu pie telefona.
Gaidīja negatīvu attīstīšanu/fotogrāfiju drukāšanu
Nācās doties uz īpašu veikalu un atstāt fotofilmiņu tur, lai to attīstītu. Un tikai tad varēja ievietot savas fotogrāfijas savā albumā un parādīt draugiem.
Gaidīja televīzijas raidījuma pārraidi vai filmu
Tiem, kas vēlējās noskatīties savu iecienīto televīzijas pārraidi vai filmu, bija jāgaida. Un galvenais bija nenokavēt īsto laiku, jo raidījuma translāciju ierakstīt nebija iespējams.
Atcerējās tālruņu numurus no galvas
Vai arī izveidoja īpašu piezīmju blociņu. Un, kad vajadzēja kādam piezvanīt, bija jāgriež telefona ciparnīca vai jānospiež vesela rinda ar pogām.
Lasīja ziņas reizi dienā
Katrs rīts sākās ar avīzes lasīšanu papīra formātā. Pēc tam līdz pat pulksten 18:00 nekādu ziņu televīzijā nebija.
Bērni spēlējās svaigā gaisā
Turklāt vecāki ne vienmēr pieprasīja bērniem periodiski ziņot, vai ar viņiem viss ir kārtībā. Vienkārši bērniem bija jābūt mājās pirms tumsas iestāšanās.
Noklausījās ziņojumus autoatbildētājā
Mūsdienās katrs ir pieradis par savu popularitāti spriest pēc saņemto “patīk” atzīmju skaita sociālajos tīklos. Bet vēl pavisam nesen cilvēki vērtēja savu popularitāti tikai pēc automātiskajā atbildētājā atstāto ziņojumu skaita.
Dzīvoja konfidenciāli
Fakts ir tāds, ka agrāk cilvēki zināja, ka neviens neieraksta viņu telefonsarunas, ka viņu seja neparādīsies kaut kādā nejaušā fotogrāfijā, ko uzņēmis svešs cilvēks, un ka viņu sarakste netika lasīta utt. Dzīve tad bija daudz vienkāršāka un konfidenciālāka.
Bet ko tu domā par laiku, kad vēl nebija sācies interneta uzvaras gājiens? Vai tad dzīve patiešām bija vienkāršāka? Laipni lūgts dalīties savā viedoklī raksta komentāros!