Vienība
Interesanti

Iepazīsties – serbu četņiki

Ir kāda vienība, ko sabiedrība asociē ar masu slepkavībām un kara noziegumiem vairāku militāro konfliktu ietvaros. Viņu ideoloģija un principi, kam tie piekrīt, ir lielā mērtā pretrunīgi. Viņi ir iesaistījušies:

  • Otrajā pasaules karā;
  • Dienvidslāvijas karā;
  • Ukrainas konfliktā.

Tie ir serbu nacionālisti – četņiki. Kā tie radušies, kādas idejas viņi pārstāv – uzzini turpinājumā!

Ieskats vēstures liecībās

Serbu nacionālistu vienības nosaukums “četņiki” ir radies no serbu valodā sastopama vārda “četa”, kas tulkojumā nozīmē “grupa” vai “vienība”. Šī vienība tika radīta Otrajā pasaules karā un bija viens no lielākajiem un spēcīgākajiem pretošanās grupējumiem kādreizējā Dienvidslāvijas teritorijā. Kā jau zinām no vēstures stundām, 1941. gadā tika okupēta Dienvidslāvijas karaliste. Šo darbiņu paveica nacistiskā Vācija. Okupantiem pavisam ātri un viegli izdevās ieņemt Dienvidslāvijas galvenās pilsētas un iegūt kontroli pār lielceļiem. To nevarētu teikt par laukiem un kalnos ieskautajiem reģioniem. Šajās vietās ātri vien izveidojās pretošanās grupējumi, kas nebija ar mieru dzīvot nacistu okupētā valstī. No visiem grupējumiem īpašu ievērību ir izpelnījušies divi:

  • Partizānu grupējums ar Josipu Brozu Tito vadītāja lomā, kas bija komunisma ideju piekritēji un pretojās nacistiem;
  • četņiki, kas cīnījās gan pret nacistiem, gan pret komunistiem.

Lai arī mērķis abiem grupējumiem it kā bija viens, viņu atbalstītās idejas bija kategoriski pretējas.

Stingri noteikumi un cīņa par pierasto iekārtu

Dienvidslāvijas karalistes okupācijas laikā Pēteris II (Dienvidslāvijas karalis) bēga no vāciešiem un nonāca trimdā Londonā. Četņiki tajā pat laikā cīnījās ne tikai pret komunismu un vācu okupāciju, bet arī par Dienvidslāvijas monarhiskās sistēmas saglabāšanu. Četņiku līderis tajā laikā bija Dragoļubs Mihailovičs – serbu ģenerālis. Cauri gadiem no pirmsākumiem ir saglabājies stingrs noteikums – četņiku grupējumā drīkst darboties tikai serbi un nevienas citas tautas cīnītāji. Arī tad, kad sākās Vācijas iebrukums Dienvidslāvijā un četņiki devās uz Bosnijas, Melnkalnes un Serbijas kalnainajiem reģioniem, neviens no šīm tautām nedrīkstēja pievienoties grupējumam.

Neviennozīmīgie uzskati un maniakāla vēlme nosargāt Serbiju

Etniski četņiki bija viendabīgs grupējums, kas sastāvēja tikai no vienas tautas pārstāvjiem, taču ideoloģiskie uzskati šajā grupējumā krasi atšķīrās starp dalībniekiem. Viena četņiku daļa uzskatīja, ka lielākais drauds ir nacistiskā Vācija un tai sabiedrotās valstis, otra daļa domāja, ka lielākie ienaidnieki ir komunistiskā partizānu kustība. Taču par spīti šai viedokļu dažādībai, visus četņikus vienojošā vēlme bija Dienvidslāvijas karalistes monarhijas atbalstīšana un serbu tautas izdzīvošana.