Tuvojas Līgo nakts! Interesanti fakti par papardi

Tuvojas Līgo nakts! Interesanti fakti par papardi

Papardes ir viens no senākajiem augstajiem augiem, kas parādījās aptuveni 400 miljons gadu atpakaļ Paleolīta laikmetā. Gigantiskās kokveidīgās papardes daudzējādā ziņā noteica planētas apveidus vēl dinozauru laikā.

Tā ir vislielākā sporaugu grupa, kas ietver aptuveni 300 šķirņu un vairāk kā 10 000 veidu.

Tasmāniju dēvē par papardes salu. Sala pārsvarā klāta ar mūžzaļiem mežiem, kuros atrodamas paparžveidīgie augi, tāpēc daba liekas pirsmvēsturiska.

Japāņu pētnieki ir atklājuši, ka paparde izvada no organisma radiāciju.

Papardei patiesībā nav lapu, bet tas, ko mēs saucam par lapām, patiesībā ir zari, kas kalpo kā sava veida prototips auga lapām.

Daži paparžveidīgie ir augi-parazīti, tie savas saknes ielaiž koka stumbrā, un izveidojas līdzīgi kā liānas.

Slāvu un baltu mitoloģijā paparde zied vasaras saulgriežu naktī, un tas, kas atradīs papardes zieu, spēs piepildīt jebkuru savu vēlēšanos. Patiesībā tie vairojas ar sīkām sporām, kas attīstās lapu otrajā pusē.  Nokļūstot augsnē, sporas iesāk jaunu augu veidošanos.

Jaunzēlandē augošā melnā kokveidīgā paparde sasniedz gandrīz 20 metru augstumu un tās apkārtmērs ir aptuveni 50 centimetri.

19. gadsimta otrajā pusē Eiropā modē ienāca papardes, radās pat termins “pteridomānija”. No tā laika augs iekļuva dārzu interjerā un kļuva par ainavu dizaina elementu.

Kokveidīgo paparžu stumbri tropos tiek izmantoti par celtniecības materiālu, bet Havaju salās to serdi izmanto ēšanā.

Daži paparžu veidi ir indīgi. Vistoksiskākā ir sugas pārstāve platlapainā ozolpaparde, no kuras izgatavo prethelmintu līdzekļus.

0 Comments
Click on a tab to select how you'd like to leave your comment

Leave a reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*

2018

Log in with your credentials

Forgot your details?