Padalies ar savu CSDD braukšanas eksāmena stāstu!

Attēlu rezultāti vaicājumam “drive exam”

Visi autovadītāji noteikti atcerās smago ceļu uz vadītāja apliecības iegūšanu, kādam tas bija vieglu, bet kādam tas nāca ļoti smagi un ilgi. Visi vēlas iegūt vadītāja apliecību, iegādāties savu automašīnu un bez raizēm doties ceļā kur acis rāda. Katrs no mums atcerās to baiso dienu – braukšanas eksāmena dienu, kad kājām trīcot tu dodies uz iestādi, kur tālāk tev pretī nāk dusmīgs inspektors un tu ar drebošu sirdi sēdies pie automašīnas stūres un domā tikai vienu domu – nepieļaut kļūdas. Lūk, šeit daži stāstiņi no šīs baisās dienas no dažādiem cilvēkiem:

1.Kārtoju diezgan sen – pirms 6 gadiem. Figūras noliku ideāli, tālāk braucu pa ielām, braucam, braucam, instruktors liek apstāties, kur tas iespējams, domāju kkāds āķis, vērtēju situāciju, neko aizdomīgu neieraudzīju, apstājos ielas malā. Instruktors prasa: kas par zīmi bija iepriekšējā krustojumā – es saku Dodiet ceļu! Un tajā mirklī sapratu, ka zīmi biju redzējusi, bet līdz smadzenēm nebija aizgājis, ka ceļš arī jādod. Tā nu lika man apsēsties aizmugurējā sēdeklī un eksāmenu kārtoja nākamais. Vispār labi, ka tajā krustojumā pa galveno neviens nebrauca..
Otrajā reizē gan noliku perfekti, bez neviena punnkta. (womankind)

2.es kārtoju pirms 3 gadiem, biju ļoooti uztraukusies, ka pat sāka kreisā kāja trīcēt, tik grūti bija pabraukt..kopš tā laika, pie lieliem stresiem viņa man vnm trīc.. nokārtoju ar pirmo reizi un vienu punktu…bet es pamatīgi izgāzos braucienā līdz figurām, kuru itkā nevērtē… es 2 reizes sajaucu zīmes – “galvenais ceļš” un “dodiet ceļu”.. pēc šada gājien vsp brīnos, kā viņš man iedeva tiesības.. tagad braucu katru dienu un nevaru iedomāties dzīvi bez mašīnas . (hetere)

3.Noliku ar otro reizi pirms četriem gadiem. Pirmajā reizē izkritu, jo izbraucu aplī, neievērojot stop zīmi – neviens pa apli tai mirklī nebrauca un es tik vālēju ārā Būtībā biju jau gandrīz visu eks. laiku nobraukusi bez īpašām kļūdām, un tā stopzīme mani kapitāli izgāza. Viss, eks. bija beidzies, un es kādu stundu toč nopinkšķēju, izslēdzu telefonu, lai neviens man nezvana un neprasa kā gāja – zināju, ka momentā sākšu atkal asaras liet par savu sūro dienu
Otrajā reizē nebija baigo kļūdu, vienīgi nācās nobraukt malā, lai palaistu pretimbraucošo mašīnu, vajadzēja tā kā iespraukties starp manā pusē stāvošajām un iebraucu bedrē, no kuras bija grūti tikt ārā, jo gan priekšā, gan aizmugurē bija mašīnas un diži manevros nevarēju izpausties Tajā brīdī likās, ka nu ir atkal vakars uz ezeru, bet nē, bija ok beigās. (loorens)

 

Padalies arī tu komentārā ar savu stāstu un iesaki tālāk, lai tavi draugi šo redz! 

AVOTS

0 Comments
Click on a tab to select how you'd like to leave your comment

Leave a reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*

2018

Log in with your credentials

Forgot your details?